Politiskā un ekonomiskā situācija

Kopš Trampa uzvaras ASV, pasaules ekonomikas noskaņojuma rādītāji beidzot ir nedaudz atguvušies. Toties negaidīti ir tas, ka finanšu tirgi uz ASV jauno prezidentu ir reaģējuši pozitīvi. Šķiet, ka tirgi ir noskaņoti pozitīvi, jo tie sagaida lielāku uz izaugsmi orientētu politiku. Jāpiemin, ka pašlaik politiskajā vidē pasaules mērogā ir radušies sarežģījumi, toties ir paredzēts, ka nākamo divu gadu laikā globālā izaugsme kļūs varenāka, toties ne iespaidīga.

Baltijas valstu ekonomiskās tendences turpina virzīties uz priekšu, kaut arī tās ir smagnējas. Visvarīgākais virzītājspēks ir mājsaimniecību patēriņš. Toties ir izaicinājumi, kas saistīti ar konkurētspēju, kuri ierobežo konkurences potenciālu. Šīs izmaiņas ir radušās, jo ir palielinājies augstu algu pieauguma temps un to ietekmē arī demogrāfiskās grūtības. Piemēram, IKP Igaunijas robežās ir palielinājies tikai par 1,3%, toties paātrināsies līdz 2,2% nākamajā gadā un 2018. gadā tas sasniegs 2.8%. Arī Latvijā pieaugums nav apmierinošs, toties Eiropas Savienības fondu aktīvā izmantošana un privātais patēriņš IKP pieaugumu paātrinās no 1,6% līdz 3,5%. Arī Lietuvā ir līdzīga situācija, jo Lietuvā IKP šogad ir palielinājies līdz 2,2%, bet nākamgad paātrināsies līdz 3%. Iemesls Igaunijas ekonomiskās izaugsmes kavēšanai ir zemais publiskā sektora līmenis investīciju jomā.

Valstis, kuras piedalās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā var cerēt, ka vidējā ekonomiskā izaugsme viena gada laikā var būt no 1,7% līdz pat 2%. Šis pieauguma temps ir novērtēts kā viduvējs, jo vairākums centrālo banku vēstures zemo procentu pamatlikmes taisās paturēt, kā arī bankas paredz turpināt kvantitatīvās mīkstināšanas politiku.

Toties Lielbritānija un ASV atrodas lielu pārmaiņu priekšā. Politiskā vide ir mainījusies, kopš Apvienotajā karalistē notika referendums un ASV tika pie jauna prezidenta. Jāpiemin, ka spēkā pieņemas neapmierinātība ar valdošajām aprindām tieši Eiropā. Šī neapmierinātība nākamgad, kad notiks vēlēšanas, var būtiski izmainīt politisko vidi un spēku mēru. Cilvēki jau tagad var paredzēt, ka spēkā pieņemsies tendences, kas saistītas ar izolacionismu. Lielāku lomu ekonomiskās politikas ietvaros var iegūt pasākumi, kas atbalsta fiskālo stimulēšanu. Šie pasākumi varētu uzlabot izaugsmes potenciālu. Ceļu negaidītiem scenārijiem var pavērt lielā un augošā nenoteiktība, kas saistīta ar globālās tirdzniecības un drošības politiku. Šis var būt par iemeslu negatīvām sekām ekonomikā uz ilgu laiku.

Ticams, ka Trampa ekonomiskā politika un noteikumi var novest pie ekspansīvākas ASV fiskālās politikas. Šis var būt līdzvērtīgi 1% no IKP, kā arī ir iespējams, ka šis viss izpaužas nodokļu atlaižu formā tieši mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Tā pat runa ir arī par ieguldījumiem infrastruktūrā. Toties Tramps priekšvēlēšanu kampaņā sauca pavisam citus skaitļus. Tas būs daudz mazāk. Daudzu lietu iznākums ir atkarīgs no prezidenta ambīcijām administrācijas jomā, kā arī no tā, kāda iespēja ir dabūt atbalstu Kongresā. Ir paredzēts, ka sakarā ar vēlēšanām, ASV IKP pieaugs par 1,6%, toties izaugsme var paātrināties no 2,3% nākamajā gadā. Jāpiemin, ka izaugsme tiek kavēta vājā ražīguma dēļ, kā arī pieauguma un investīciju un demogrāfiskās situācijas dēļ, kas palēnina attīstību patēriņam.

Nobeigums nākamajā rakstā.