Politiskā un ekonomiskā situācija 2. daļa

Kamēr ASV politiku ietekmē Trampa lēmumi, Eiropā uzmanības centrā atradīsies vēlēšanas. Eksperti paredz, ka populismam pieaugs atbalsts un to būs iespēja apstiprināt šī gada vēlēšanās Nīderlandē, Vācijā un Francijā, kā arī , ļoti iespējams, ka Itālijā. Vēlēšanas sekos pēc decembra konstitucionālā referenduma. Jāpiemin, ka valdības valdošajām politiskajām partijām būs jāīsteno fiskālo politiku daudz ekspansīvāku, ieskaitot arī aizsardzības izdevumu palielināšanu. Ir paredzēts, ka politiskajām partijām, kas atrodas pie varas būs jārada jaunas stratēģijas, kā arī alianses, tādā veidā palēninot jauno populistu partiju veidošanu un esošo nostiprināšanos.

Toties neskatoties uz pašreizējo situāciju Eiropā , paredzēts, ka eirozonas ekonomika pieaugs 1,8% vērtībā, kā arī nākamgad paaugstināsies par 1,6%. Toties daži procesi aizvien nav skaidri.

Ar palēnināšanos saskarsies britu ekonomika, kaut gan līdz šim tā ir bijusi elastīga. Rēķinot, ka viena gada laikā ekonomika aug par 2%, tad nākamajā gadā IKP spēj pieaugt par 1,4% un vēl pēc gada par 1,7%. Jau zināms, ka Apvienotā Karaliste paredz izstāties no Eiropas savienības, bet tās spējas novadīt savu izstāšanos ir ierobežotas. Viņu izstāšanās var notikt trīs veidos: Valsts izstājas no ES, toties viss process aizkavējas; parādīsies jaunas iespējas vēlēšanām; izstāšanās notiek, toties ne pēc trakākā un smagākā scenārija.

Lai gan ceram, ka priekšā ir labāki laiki, tomēr iecerētā augošā ekonomika uzlabosies vien nedaudz. Par iemeslu var nosaukt Krievijas un Brazīlijas lēnīgo izkļūšanu no recesijas, kā arī Ķīna un tās izaugsme sarūk kontrolētā tempā. Pie pozitīvas izaugsmes šogad atgriezīsies Krievija un Brazīlija, jo to IKP pamazām sāk nostabilizēties. Straujākā izaugsme starp BRIC valstīm aizvien pieder Indijai. Labu gada pieaugumu aizvien mēģinās nodrošināt Ķīna, toties tai aizvien ir augsts parādsaistību līmenis, kā arī mājokļu tirgus ir visai nestabils. Pekinas noteiktās ekonomiskās ambīcijas ierobežos jaudas pārpalikums tieši rūpniecības sfērā.
Starptautiskās organizācijas un ekonomisti jau kādu laiku ir aicinājuši uz vairāku politikas ekonomikas elementu pārmaiņām, ko arī atbalsta Tramps. Potenciālo ASV izaugsmi un pieprasījumu var palielināt jaunas fiskālās iniciatīvas, kā arī strukturālā politika.

Aizvien skaidrāki kļūst monetārās politikas trūkumi, kas ir lielā ekonomikas nevienlīdzība, vājais reformu spiediens, kā arī tirgus nestabilitātes riski un finanšu tirgus. Šī monetārās politikas sajukšana atslogo centrālo banku darbu. Toties no problēmām nav iespējams izvairīties, ja uzmanību pievērš tikai fiskālai un strukturālajai politikai. Šo lēmumu pieņemšanas process nav ātrs, tādēļ tiek apšaubīta centrālo banku neatkarība. Lai banka mīkstinātu pieaugošās ilgtermiņa pieauguma draudus, bankas var arī piespiest turpināt paplašināt programmas, kas uzpērk aktīvus. Šis gan ir nepieciešams valstīs, kur ir vājas valdības finanses, tāda valsts ir, piemēram, Itālija. Tā kā jaudu noslodze kādu laiku ir sasniegusi augstu līmeni, globālā zemas inflācijas vide izjutīs lielu spiedienu rīkoties. Kamēr Eiropā notiek šīs pārmaiņas, Lielbritānija un ASV cer uz ekonomisku norobežošanos no citiem. Ja šīs valstis norobežosies, tas vājinās inflācijas samazināšanas spēkus globālā līmenī, tādā veidā izraisot iekšzemes faktoru pieaugšanu.