Politiķu runas stils

Šobrīd tautā tiek aprunāti pieci politiķi un to runas veids. Pirmais ir demagogs, kuru apklusināt nav iespējams. Otrais – peldētājs, kura izteiktās frāzes ir vispārīgas. Trešais uzbrūk un mēģina izvairīties no nepatīkamajiem jautājumiem. Toties ceturtais, nepastāv par sevi un mēģina visādi izdabāt auditorijai. Piektajam, ir specifiska humora izjūta un viņš daudz joko. Šie cilvēki mūsu politikā ir – bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers, Valdis Dombrovskis, mērs Ventspilī – Aivars Lembergs un Jānis Urbanovičs, kā arī Andris Šķēle.

Ieklausoties politiķu vārdos ir iespēja sadzirdēt emocionālus argumentus, kā arī pārspīlējumus. Jāatceras, ka runājot par jebkuru lietu, izmantojot pārspīlējumus, to ir iespējams novest līdz absurdam. Tādā veidā ir iespēja iznīcināt jebkuru racionālu diskusiju. Bet šis nav jāsaprot ar to, ka pārspīlējumus nevar izmantot, jo, ja politiķi runās “sausi”, tad publika to neatbalstīs, jo auditorijai ir vajadzīgas alegorijas, dažnedažādi salīdzinājumi un pārspīlējumi. Šo uzskaitīto politiķu piecinieks esot to apguvis.

Gan bijušais Valsts prezidents, gan premjers ir auguši savā politiskajā retorikā, tādēļ viedoklis par viņiem bieži atšķiras. Toties, šo cilvēku runas veidā esot dažādas problēmas, piemēram, Valda Zatlera problēma ir tāda, ka viņš cenšas izvairīties no tēmu apspriešanas, kuras viņš nepārzina, jo aizvien nejūtas droši politiskajā vidē. Viņš ilgu laiku esot izvairījies no intervijas Latvijas Radio raidījumā “Krustpunkts”, jo tas bija neērts formāts. Tajā viņš tiktu izjautāts no vairākiem žurnālistiem un viņš nevarēja paredzēt par kādiem jautājumiem viņi interesētos.

Arī Zatlera uzvedība rosina sabiedrību domāt, ka viņš mēģina piemēroties sabiedrībai, paredzēt tās iespējamo reakciju. Jāatdzīst, ja Valdis Zatlers savā valdīšanas laikā bija vairāk ārsts nekā prezidents un politiķis. Bijušā prezidenta spilgtie izteikumi bija radīti nejauši un ātri kļuva par aktuālu tēmu mediju vidū. Viens no spilgtākajiem piemēriem bija Zatlera izteiciens: “Kas es esmu?”

Bet runājot par Dombrovski, viņa retorikā bieži parādoties kāds trāpīgs izteiciens vai salīdzinājums. Toties eksperti atdzīst, ka viņa piedāvāties apzīmējumi kā “cirpgalva”, vai “grāmatvedis” ir jāpieraksta blociņā ar trāpīgām atbildēm.

Toties ja runājam par politiku un būtiskām lietām, rodas sajūta, ka viņš ir no visa atrauts. Rodas sajūta, ka Dombrovskis nav emocionāli klāt un neiesaistās procesā. Viņam ir ērtāk piesegt sevi ar komentēšanu par dotajiem datiem. Ne tikai premjers, bet arī citi politiķi ir iemācījušies tā teikt “peldēt”. Šis nozīmē, ka uz jautājumiem tiek atbildēts ar vispārīgām frāzēm un būtībā atbilde uz uzdoto jautājumu netiek dota.

Ja tiek uzdots jautājums Dombrovskim, tad tas jāuzdod ļoti konkrēts un detalizēts, lai arī viņš varētu sniegt precīzu atbildi un nevarētu izvairīties no jautājuma. Ja jautājums būs uzdots nekonkrēts, viņš spēs atrast jebkādu atbildi, lai jūs nenonāktu pie vajadzīgās informācijas. Jāuzsver arī tas, ka viens jautājums Valdim Dombrovskim esot jāuzdod vairākkārt, lai spētu saprast, ka uz jautājumu netiks saņemta atbilde, jo viņš to nezina vai vienkārši nevēlās atklāt. Ja esi cilvēks, kurš nepārzina makroekonomikas jautājumus un nespēj orientēties šajā jomā, klausīties premjerā būs ļoti grūti, jo būs vārdu savirknējumi, kurus viņš ieveidos izklausīsies kā it kā valodā izteikti vārdi. Šis varētu būt iemesls tam, ka Dombrovskis runā sabiedrībai, kura, pēc viņa domām, ir zinošāka par aptuveno Latvieti. Ja Dombrovski vēlās saprast, tad pretī jāliek cilvēks ar līdzīgu retoriku.

 Nobeigums nākamajā rakstā.