Latvijas krievu problēmas Latvijas politikā

Latvijas krievu minoritātes un valsts attiecībās viņiem ir trīs diezgan sāpīgas tēmas, kas satrauc mazākumtautības iedzīvotājus. Pilsonības, diskriminācija un valoda, šīs ir tēmas, kas krievu minoritāti satrauc visvairāk. Salīdzinot statistikas, nonākam pie rezultāta, ka puse no Latvijas krieviem ir pilsoņi, toties otrai pusei nav piešķirta neviena pilsonība. Tomēr nepilsoņiem, Latvijas pilsonību ir iespēja iegūt naturalizācijas ceļā. Kaut gan šajā jomā arī ir vairākas nepilnības, kas nozīmē, ka šo jautājumu risinās tuvākos 50 gadus ar pakapojumu visi atrie krediti.

Lai gan Latvijā 40% no iedzīvotājiem ir krievi, šai krievu valodai pastāv pretdabisks svešvalodas statuss. Arī šo valodu nav atļauts lietot pašvaldībās, kurās vairākums iedzīvotāju ir krievi.

Latvijā kopš 2004. gada ir stājies spēkā likums, kas paredz, ka lielākā daļa skolas priekšmetu krievu skolās tiek mācīti latviešu valodā. Šis likums spēkā ir stājies tādēļ, jo vēlas ieviest bilingvālo apmācību. Toties kopš ir ieviests šis likums, mācību līmenis šajās skolās ir jūtami krities. Daudzi Latvijas krievi protestē pret šo mācību veidu, jo tāds netiek ieviests latviešu skolās. Tur katrs priekšmets tiek mācīts latviešu valodā, atskaitot papildus valodu priekšmetus.

Demokrātija Latvijā ir ierobežota un ar etnisku raksturu. Daudzi tā uzskata, jo pieņemot likumus par pilsonību un valodu, partijas nevēlas ņemt vērā viedokli, kuru izsaka Latvijas krievi.

Augstākajā valsts administrācijas līmenī iestādes gandrīz nemaz netiek pārstāvētas no Nacionālās minoritātes puses. Ilgu laiku Latvijā nebija sastopams neviens krievu ministrs, tiesnesis, departamentu vadītājs un arī universitātēs par profesoriem nebija sastopami Latvijas krievi. Šo situāciju skaidro kā nerakstītu etniskās diskriminācijas noteikumu dēļ.

Dabiskās samazināšanās un emigrācijas dēļ Latvijas krievi skaitliski kļūst mazāk pārstāvēti Latvijā. Interesanti, ka Latvijas krievu mirstības līmenis ir ātrāks nekā krievu līmenis Krievijā, tāpat arī latviešu. Par iemeslu daudzi min nelabvēlīgos sociālekonomiskos apstākļus, kuri veidojušies forsētās iznīcināšanas pamatā industriālajā periodā.

Toties Latvijas krievi neaizbrauc un to dzīve iet uz priekšu. Aizvien pareizticīgo baznīcās ir iespēja atrast daudzus krievus, kas aizpilda visu baznīcu. Tāpat atkal zeltā atmirdz dievnamu kupoli. Jaunie Latvijas krievi uzaug laimīgās ģimenēs un veido paši savu profesionālo karjeru. Tāpat pēdējā laikā cilvēki vēlas apgūt krievu valodu un citi to nemaz nenosoda. Ikdienā ir iespēja lasīt daudzus laikrakstu, kā arī skatīties televīzijas pārraides krievu valodā. Tāpat Latvijas valsts turpina atbalstīt krievu skolas, teātrus, televīzijas (krediti uz ilgaku laiku) pārraides un radio stacijas.

Šis progress Latvijas krieviem ievieš optimismu. Latvijas minoritātes dzīve pēdējo 15 gadu laikā ir krasi izmainījusies uz labo pusi un par to jāpateicas Eiropas Savienībai, EDNS, ANO, Baltijas jūras Valstu Padomei, Eiropas Padomei, Latvijas krievu politiķiem, kā arī latviešu demokrātu darbam un pūliņiem. Lieki piebilst, ka Latvijas krievi aizvien turpina cīnīties par savu likteni. Krievu kopiena neaizsākās pirms gada vai diviem, tās vēsture ir sākusies jau simtiem gadu senā pagātnē. Toties par Latvijas krievu kopienas nākotni ir atbildīga šodienas jaunatne, tā teikt jaunā paaudze. Cienīsim sevi un cits situ, lai veicinātu Latvijas attīstību.

Politiskā un ekonomiskā situācija

Kopš Trampa uzvaras ASV, pasaules ekonomikas noskaņojuma rādītāji beidzot ir nedaudz atguvušies. Toties negaidīti ir tas, ka finanšu tirgi uz ASV jauno prezidentu ir reaģējuši pozitīvi. Šķiet, ka tirgi ir noskaņoti pozitīvi, jo tie sagaida lielāku uz izaugsmi orientētu politiku. Jāpiemin, ka pašlaik politiskajā vidē pasaules mērogā ir radušies sarežģījumi, toties ir paredzēts, ka nākamo divu gadu laikā globālā izaugsme kļūs varenāka, toties ne iespaidīga.

Baltijas valstu ekonomiskās tendences turpina virzīties uz priekšu, kaut arī tās ir smagnējas. Visvarīgākais virzītājspēks ir mājsaimniecību patēriņš. Toties ir izaicinājumi, kas saistīti ar konkurētspēju, kuri ierobežo konkurences potenciālu. Šīs izmaiņas ir radušās, jo ir palielinājies augstu algu pieauguma temps un to ietekmē arī demogrāfiskās grūtības. Piemēram, IKP Igaunijas robežās ir palielinājies tikai par 1,3%, toties paātrināsies līdz 2,2% nākamajā gadā un 2018. gadā tas sasniegs 2.8%. Arī Latvijā pieaugums nav apmierinošs, toties Eiropas Savienības fondu aktīvā izmantošana un privātais patēriņš IKP pieaugumu paātrinās no 1,6% līdz 3,5%. Arī Lietuvā ir līdzīga situācija, jo Lietuvā IKP šogad ir palielinājies līdz 2,2%, bet nākamgad paātrināsies līdz 3%. Iemesls Igaunijas ekonomiskās izaugsmes kavēšanai ir zemais publiskā sektora līmenis investīciju jomā.

Valstis, kuras piedalās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā var cerēt, ka vidējā ekonomiskā izaugsme viena gada laikā var būt no 1,7% līdz pat 2%. Šis pieauguma temps ir novērtēts kā viduvējs, jo vairākums centrālo banku vēstures zemo procentu pamatlikmes taisās paturēt, kā arī bankas paredz turpināt kvantitatīvās mīkstināšanas politiku.

Toties Lielbritānija un ASV atrodas lielu pārmaiņu priekšā. Politiskā vide ir mainījusies, kopš Apvienotajā karalistē notika referendums un ASV tika pie jauna prezidenta. Jāpiemin, ka spēkā pieņemas neapmierinātība ar valdošajām aprindām tieši Eiropā. Šī neapmierinātība nākamgad, kad notiks vēlēšanas, var būtiski izmainīt politisko vidi un spēku mēru. Cilvēki jau tagad var paredzēt, ka spēkā pieņemsies tendences, kas saistītas ar izolacionismu. Lielāku lomu ekonomiskās politikas ietvaros var iegūt pasākumi, kas atbalsta fiskālo stimulēšanu. Šie pasākumi varētu uzlabot izaugsmes potenciālu. Ceļu negaidītiem scenārijiem var pavērt lielā un augošā nenoteiktība, kas saistīta ar globālās tirdzniecības un drošības politiku. Šis var būt par iemeslu negatīvām sekām ekonomikā uz ilgu laiku.

Ticams, ka Trampa ekonomiskā politika un noteikumi var novest pie ekspansīvākas ASV fiskālās politikas. Šis var būt līdzvērtīgi 1% no IKP, kā arī ir iespējams, ka šis viss izpaužas nodokļu atlaižu formā tieši mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Tā pat runa ir arī par ieguldījumiem infrastruktūrā. Toties Tramps priekšvēlēšanu kampaņā sauca pavisam citus skaitļus. Tas būs daudz mazāk. Daudzu lietu iznākums ir atkarīgs no prezidenta ambīcijām administrācijas jomā, kā arī no tā, kāda iespēja ir dabūt atbalstu Kongresā. Ir paredzēts, ka sakarā ar vēlēšanām, ASV IKP pieaugs par 1,6%, toties izaugsme var paātrināties no 2,3% nākamajā gadā. Jāpiemin, ka izaugsme tiek kavēta vājā ražīguma dēļ, kā arī pieauguma un investīciju un demogrāfiskās situācijas dēļ, kas palēnina attīstību patēriņam.

Nobeigums nākamajā rakstā.

Politiskā un ekonomiskā situācija 2. daļa

Kamēr ASV politiku ietekmē Trampa lēmumi, Eiropā uzmanības centrā atradīsies vēlēšanas. Eksperti paredz, ka populismam pieaugs atbalsts un to būs iespēja apstiprināt šī gada vēlēšanās Nīderlandē, Vācijā un Francijā, kā arī , ļoti iespējams, ka Itālijā. Vēlēšanas sekos pēc decembra konstitucionālā referenduma. Jāpiemin, ka valdības valdošajām politiskajām partijām būs jāīsteno fiskālo politiku daudz ekspansīvāku, ieskaitot arī aizsardzības izdevumu palielināšanu. Ir paredzēts, ka politiskajām partijām, kas atrodas pie varas būs jārada jaunas stratēģijas, kā arī alianses, tādā veidā palēninot jauno populistu partiju veidošanu un esošo nostiprināšanos.

Toties neskatoties uz pašreizējo situāciju Eiropā , paredzēts, ka eirozonas ekonomika pieaugs 1,8% vērtībā, kā arī nākamgad paaugstināsies par 1,6%. Toties daži procesi aizvien nav skaidri.

Ar palēnināšanos saskarsies britu ekonomika, kaut gan līdz šim tā ir bijusi elastīga. Rēķinot, ka viena gada laikā ekonomika aug par 2%, tad nākamajā gadā IKP spēj pieaugt par 1,4% un vēl pēc gada par 1,7%. Jau zināms, ka Apvienotā Karaliste paredz izstāties no Eiropas savienības, bet tās spējas novadīt savu izstāšanos ir ierobežotas. Viņu izstāšanās var notikt trīs veidos: Valsts izstājas no ES, toties viss process aizkavējas; parādīsies jaunas iespējas vēlēšanām; izstāšanās notiek, toties ne pēc trakākā un smagākā scenārija.

Lai gan ceram, ka priekšā ir labāki laiki, tomēr iecerētā augošā ekonomika uzlabosies vien nedaudz. Par iemeslu var nosaukt Krievijas un Brazīlijas lēnīgo izkļūšanu no recesijas, kā arī Ķīna un tās izaugsme sarūk kontrolētā tempā. Pie pozitīvas izaugsmes šogad atgriezīsies Krievija un Brazīlija, jo to IKP pamazām sāk nostabilizēties. Straujākā izaugsme starp BRIC valstīm aizvien pieder Indijai. Labu gada pieaugumu aizvien mēģinās nodrošināt Ķīna, toties tai aizvien ir augsts parādsaistību līmenis, kā arī mājokļu tirgus ir visai nestabils. Pekinas noteiktās ekonomiskās ambīcijas ierobežos jaudas pārpalikums tieši rūpniecības sfērā.
Starptautiskās organizācijas un ekonomisti jau kādu laiku ir aicinājuši uz vairāku politikas ekonomikas elementu pārmaiņām, ko arī atbalsta Tramps. Potenciālo ASV izaugsmi un pieprasījumu var palielināt jaunas fiskālās iniciatīvas, kā arī strukturālā politika.

Aizvien skaidrāki kļūst monetārās politikas trūkumi, kas ir lielā ekonomikas nevienlīdzība, vājais reformu spiediens, kā arī tirgus nestabilitātes riski un finanšu tirgus. Šī monetārās politikas sajukšana atslogo centrālo banku darbu. Toties no problēmām nav iespējams izvairīties, ja uzmanību pievērš tikai fiskālai un strukturālajai politikai. Šo lēmumu pieņemšanas process nav ātrs, tādēļ tiek apšaubīta centrālo banku neatkarība. Lai banka mīkstinātu pieaugošās ilgtermiņa pieauguma draudus, bankas var arī piespiest turpināt paplašināt programmas, kas uzpērk aktīvus. Šis gan ir nepieciešams valstīs, kur ir vājas valdības finanses, tāda valsts ir, piemēram, Itālija. Tā kā jaudu noslodze kādu laiku ir sasniegusi augstu līmeni, globālā zemas inflācijas vide izjutīs lielu spiedienu rīkoties. Kamēr Eiropā notiek šīs pārmaiņas, Lielbritānija un ASV cer uz ekonomisku norobežošanos no citiem. Ja šīs valstis norobežosies, tas vājinās inflācijas samazināšanas spēkus globālā līmenī, tādā veidā izraisot iekšzemes faktoru pieaugšanu.

Pārmaiņas ASV politikā

Līdz ar Donalda Trampa uzvaru ASV vēlēšanās, ir skaidri zināms, ka jaunais Amerikas savienoto valstu prezidents valstī ienesīs dažas pārmaiņas. Pārmaiņas var būt gan labvēlīgas, gan ne tik ļoti, bet to laiks rādīs. Tā kā pārsvars iedzīvotāju ir nobalsojuši tieši par šo cilvēku, viņi zina, kas ir sagaidāms. Tramps jau priekšvēlēšanu kampaņā atdzinis, ka, domājot par ārpolitiku, tik un tā vispirms jādomā par pašu valsti. Prioritāte ir pašas Savienotās valstis, kaut arī runa ir par ārpolitiku. Viņš pauda viedokli, ka ASV pārāk daudz iegulda NATO uzturēšanai un ka katrai valstij vajadzētu ieguldīt daudz vairāk par savu drošību, lai varētu cerēt uz NATO atbalstu. Ja valsts vēlas iedarbināt NATO līguma 5. pantu krīzes gadījumā, tad valstij jāiegulda vairāk, nevis viss jāatstāj uz ASV rēķina.

Jau iepriekš jaunais ASV prezidents ir nosodījis un kritizējis pašreizējo kara situāciju Irākā. Tā pat vienaldzīgas nav palikušas citas ASV militārās operācijas, kas atrodas Tuvajos Austrumos. Toties ar jaunā gada janvāri pašam prezidentam būs jālemj un jāpieņem dažādi lēmumi par šo situāciju reģionos. Viņš pieļauj iespēju cīņai pret Islāma valsti iesaistīt vairāk kā 10 tūkstošus amerikāņu karavīru. Tā pat Tramps necenšas noslēpt to, ka atbalsta Vladimiru Putinu. Viņš paredz izveidot labas attiecības ar Krievijas prezidentu, jo Putinu uzskata par stipru līderi.

Dzirdētās baumas par Trampa ieceri veidot robežu gar ASV un Meksiku ir patiesas. Un šis fakts biedē daudzus iedzīvotājus, gan tos, kas atrodas ASV, gan tos, kas atrodas Meksikas pusē. Viņš par savu firmas zīmi ir izveidojis imigrāciju. Viņa ieceres ir plaši zināmas – paredzēts būvēt 3145 kilometrus garu robežu, kas atdalīs Meksiku un ASV ar nepārvaramu robežu. Daudzi kritiķi apgalvo, ka šāda darbs nav iespējams, un, ka Tramps to nekad neizdarīs, toties nevajadzētu šo vīru vērtēt pārāk zemu. Viņš ir iecerējis atcelt iepriekšējā prezidenta Baraka Obamas rīkojumu, kas nosaka, ka atsevišķu kategoriju nelegālos imigrantus ir aizliegts izraidīt. Tāpat Trampa nolūks ir ierobežot legālo imigrāciju ASV robežās.

Toties Tramps ir mainījis savas domas attiecībā uz nelegālo imigrantu izraidīšanu. Viņš iepriekš uzsvēra, ka, tiekot pie varas, viņš uzsāks piespiedu izraidīšanu, kas nozīmē, ka visi 11 miljoni nelegālie imigranti būs spiesti atstāt Amerikas Savienotās Valstis. Toties šīs domas ir mainījis, kas ir labas ziņas imigrantiem. Toties nevajadzētu atslābt, jo Trampam, noteikti ir citi plāni, kā izrīkoties ar nelegālajiem imigrantiem. Viņš jau sen ir uzsvēris, ka pašreizējā ASV politika rada nopietnus draudus visai valstij. Patreizējā ASV politika paredz, ka valsts uzņem bēgļus no Tuvajiem Austrumiem. Toties šī laipnība un uzņemšana spēj radīt daudzus visai ASV nacionālajai drošībai. Viņš ir aicinājis pārtraukt bēgļu uzņemšanu Amerikas Savienotajās Valstīt, kamēr netiek ieviesta kāda stingra pārbaudes procedūra. Jo, kamēr bēgļi netiek pārbaudīti, pati valsts ļauj iespējamajiem draudiem ienākt valstī. Tādēļ, kamēr nav ieviestas šādas procedūras, bēgļiem nav iespējas nokļūt ASV.

Nobeigums nākamajā rakstā

Pārmaiņas ASV politikā 2. daļa

Tramps sola arī pozitīvas pārmaiņas, kas paredz, ka tiks samazināti iedzīvotāju nodokļi. Tomēr viņa ieceres pašā ASV valdībā radīs sekas, kas 10 gadu laikā valdības ieņēmumus samazinās par 5,9 triljoniem dolāru. Viņš ir ieplānojis samazināt gan peļņas nodokļa likmi, gan atcelt ierasto mantojuma likmi. Tāpat viņš ir iecerējis palielināt nodokļu atlaides, kuras ir piemērotas individuālajiem nodokļu maksātājiem, kas ir atkarīgs no ģimenes stāvokļa un citiem aspektiem. Cilvēki, kas ir analizējuši Trampa iespējamās pārmaiņas, atzīmē, ka solītās nodokļu reformas varētu vairot ienākumu nevienlīdzību. Tāpat prezidents sola palielināt darba vietu skaitu, kas tika zaudētas, kad uzņēmumi tika pārcelti uz ārzemēm. Viņa plānos ir arī pazemināt uzņēmumu peļņas nodokļa likmi, kas pašlaik ir 35%. Viņš šo nodokļa likmi ir iecerējis pazemināt līdz 15%.

Tramps ir mainījis uzskatus par republikāņu partijām, kas agrāk atbalstīja neierobežotu brīvo tirdzniecību. Viņš gan uzsver, ka neiebilst par brīvo tirdzniecību. Toties viņš apgalvo, ka jebkurš no tirdzniecības līguma uzdevumiem ir aizstāvēt rūpniecību amerikāņu vidū. Viņš ir kategoriski pret brīvo tirdzniecību līgumu ar ES. Viņš ir paziņojis arī to, ka vēlas atsākt sarunas ar jau iepriekš parakstītajiem līgumiem, tajā starpā arī līgumu, kas paredz Ziemeļamerikas Brīvo tirdzniecību. Vašingtona sola izstāties no šī līguma, ja netiks ņemtas vērā ASV prasības. Tramps apsūdz vairākus tirdzniecības partnerus par negodīgu tirdzniecību. Viņš apsūdz tādas valstis kā Meksiku un Ķīnu, jo šīs valstis esot manipulējušas ar valūtas kursiem, kā arī zagušas intelektuālu īpašumu, draudot noteikt muitas tarifus vienpusēji, kā arī solījušas īstenot citādus soda pasākumus, ja Pekina un Mehiko nemainīšot savu politisko stāvokli.

Amerikas Savienoto Valstu prezidents Tramps atbalsta gaisa un ūdens tīrības saglabāšanu, toties viņš vēlas samazināt finansējumu, kas paredzēts aizsardzības pārvaldei. Viņš uzskata, ka visi apgalvojumi par to, ka cilvēks ir radījis klimata pārmaiņas, ir nepareizi un, ka tie tikai izkrāpjot no cilvēkiem naudu. Viņš paziņoja, ka, nākot pie varas, ASV būs jāizstājas no Parīzes klimata vienošanās, tā pat arī no citiem līgumiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņām. Viņš uzskata, ka globālā sasilšana nav cilvēka darbības rezultāts.

Viņa plānā ir ierobežot lobēšanu, tādā veidā aicinot valdības amatpersonas, kas atstājušas savu amatu, piecus gadus pēc amata atstāšanas nestāties darbā lobēšanas uzņēmumos. Tā pat arī amatpersonas, kas ir strādājušas kādā ārvalsts vadības labā, lobēšana ir aizliegta vispār.

Tramps neatdzīst sieviešu abortu un grūtniecības pārtraukšanu, tādēļ viņa valdības laikā sievietēm tas būšot aizliegts, kā arī būs paredzēts kāds soda veids, ja sieviete izdomās pārtraukt grūtniecību. Toties viņš uzskata, ka šis jautājums par grūtniecības pārtraukšanu ir atstājams katram štatam atsevišķi un kriminālatbildību būtu jāuzņemas tikai un vienīgi ārstiem, kas veikuši nelegālu abortu. Tramps uzskata, ka sievietēm būtu nepieciešams sešu nedēļu apmaksāts atvaļinājums pēc dzemdībām, toties neatklāj šo finansējumu avotu.

Tāpat Tramps atbalsta ieroču tiesības un uzskata, ka pie masveida slepkavībām ir vainojami nepilnīgie likumi par ieroču nēsāšanu.

Sievietes un vīrieša loma politikā

Mūsdienās, daudzi strīdas par politisko un arī ne tik politisko vienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem. Daudzi viedokļi ir izveidojušies nepatiesi, balstoties uz vēstures rūgto pieredzi, kad sievietēm nebija tiesību ne izteikt savu domu, kur nu vēl runāt par iespēju piedalīties politiskos procesos. Toties šodien, sievietes ir izcīnījušas savu vietu ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē. Kaut gan sievietes ir ieguvušas ko vēlējušās, pastāv uzskati, ka sievietēm nav vienlīdzīgas iespējas darba jomā.

Ir daudz viedokļu par to, vai Latvijas politikā ir dzimuma līdztiesība. Daudzi uzdod jautājumu, vai politiskā sistēma spēj nodrošināt šo līdztiesību iedzīvotāju vidū. Toties vai mums ir iespēja diskutēt par demokrātisku leģitimitāti, ja Latvijā nav vienlīdzība?

Lieki piebilst, ka Latvijas politikā sievietes ir bijušas spējīgas ieņemt valsts augstākos amatus. Latvijā mums ir bijusi gan sieviešu dzimtas pārstāve – prezidente, gan valdības darbu vada sieviete. Mūsu valsts kancelejas vadītāja amats jau ilgu laiku ir bijis dažādu sieviešu rokās. Šo augsto amatu dēļ pētījumos par sieviešu pieeju daba tirgum Latvija atrodas blakus valstīm, kurās šis reitings ir apmierinošs. Jāpiebilst, ka politikas dienas kārtībā līdztiesības jautājums nav bijis aktuāls.

Toties, ja raugāmies uz Saeimas darba vietu skaitu, tad Saeimā sieviešu pārākums nav redzams. Saeimā deputātu rindās sievietes veido tikai vienu ceturto daļu no visiem deputātiem. Pat Rīgas domes deputātu vidū ir tikai 22% sievietes. Tā pat arī sievietes ir tikai divās partiju valdēs, bet kopumā tās ir piecas. Sociālajos tīklos plaši sastopams negatīvs un kritizējošs viedoklis par sieviešu profesionālo sniegumu politikas jomā. Tā pat ir iespēja atrast dažādus viedokļus par to izskatu un citām īpašībām. Nereti viedokļi par spēcīgo un neuzveicamo vīriešu tēlu un kaprīzo, emocionālo sievietes tēlu ir sastopami gan mediju aprindās, gan arī politiķu retorikā.

Viena no Eiropas Savienības pamatvērtībām ir vienlīdzība sieviešu un vīriešu starpā. Neskatoties uz daudziem mēģinājumiem, aizvien nav sanācis nodrošināt labu sieviešu reprezentāciju ne valstu, ne citā līmenī. Mūsu valstī ir vairāk kā puse sieviešu dzimtas pārstāvju un jānodrošina, lai tām būtu vienlīdzīgas iespējas un tiesības kā vīriešiem. Sievietēm ir jābūt vienlīdzīgi reprezentētām situācijās, kad tiek pieņemti lēmumi, kas, protams, arī ietekmē viņu dzīves. 2012. gadā tika publicēts Apvienoto Nāciju attīstības programmas ziņojums pierāda, ka plašāks sieviešu loks politiskajā līmenī spēj nodrošināt arī lielāku sieviešu tiesību aizstāvību, kā arī nodrošina to valstiskā līmenī.

Jau laicīgi gatavojoties 2014. gada Eiroparlamenta vēlēšanām, vairākas Eiropas sievietes bija izveidojušas dažādas uzsaukumus nacionālajām partijām. Uzsaukumos tika aicināts nodrošināt paritātes principu kandidātu sarakstos. Citi aicināja īstenot paritātes principa īstenošanu, izvēloties pareizos valžu locekļus un amatpersonas, toties tas bija attiecināms uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām.

Toties mēs neizpaliekam bez jautājuma vai Latvijas politiskā sistēmas darbība nodrošina dzimumu līdztiesību pie mums – Latvijā? Ir daudz iespēju Latvijas sievietes iesaistīt citos Latvijas darbos, tādā veidā veicinot līdztiesību šajā valstī. Jāizsver kādi ir šķēršļi mūsdienu politiskajā sistēmā tieši sievietēm un kā tos ir iespēja pārvarēt. Toties, daudzi ar sieviešu tiesībām saistītie likumi un iespējas ir stereotipu līmenī. Arī medijos ir iespēja sastapties ar daudzām nepilnībām un meliem, no kuriem iedzīvotāji veido savu viedokli. Un jāuzdod jautājums cik ļoti patiess un kompetents var būt viedoklis, ja tas ir balstīts un meliem?

Politiķu runas stils

Šobrīd tautā tiek aprunāti pieci politiķi un to runas veids. Pirmais ir demagogs, kuru apklusināt nav iespējams. Otrais – peldētājs, kura izteiktās frāzes ir vispārīgas. Trešais uzbrūk un mēģina izvairīties no nepatīkamajiem jautājumiem. Toties ceturtais, nepastāv par sevi un mēģina visādi izdabāt auditorijai. Piektajam, ir specifiska humora izjūta un viņš daudz joko. Šie cilvēki mūsu politikā ir – bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers, Valdis Dombrovskis, mērs Ventspilī – Aivars Lembergs un Jānis Urbanovičs, kā arī Andris Šķēle.

Ieklausoties politiķu vārdos ir iespēja sadzirdēt emocionālus argumentus, kā arī pārspīlējumus. Jāatceras, ka runājot par jebkuru lietu, izmantojot pārspīlējumus, to ir iespējams novest līdz absurdam. Tādā veidā ir iespēja iznīcināt jebkuru racionālu diskusiju. Bet šis nav jāsaprot ar to, ka pārspīlējumus nevar izmantot, jo, ja politiķi runās “sausi”, tad publika to neatbalstīs, jo auditorijai ir vajadzīgas alegorijas, dažnedažādi salīdzinājumi un pārspīlējumi. Šo uzskaitīto politiķu piecinieks esot to apguvis.

Gan bijušais Valsts prezidents, gan premjers ir auguši savā politiskajā retorikā, tādēļ viedoklis par viņiem bieži atšķiras. Toties, šo cilvēku runas veidā esot dažādas problēmas, piemēram, Valda Zatlera problēma ir tāda, ka viņš cenšas izvairīties no tēmu apspriešanas, kuras viņš nepārzina, jo aizvien nejūtas droši politiskajā vidē. Viņš ilgu laiku esot izvairījies no intervijas Latvijas Radio raidījumā “Krustpunkts”, jo tas bija neērts formāts. Tajā viņš tiktu izjautāts no vairākiem žurnālistiem un viņš nevarēja paredzēt par kādiem jautājumiem viņi interesētos.

Arī Zatlera uzvedība rosina sabiedrību domāt, ka viņš mēģina piemēroties sabiedrībai, paredzēt tās iespējamo reakciju. Jāatdzīst, ja Valdis Zatlers savā valdīšanas laikā bija vairāk ārsts nekā prezidents un politiķis. Bijušā prezidenta spilgtie izteikumi bija radīti nejauši un ātri kļuva par aktuālu tēmu mediju vidū. Viens no spilgtākajiem piemēriem bija Zatlera izteiciens: “Kas es esmu?”

Bet runājot par Dombrovski, viņa retorikā bieži parādoties kāds trāpīgs izteiciens vai salīdzinājums. Toties eksperti atdzīst, ka viņa piedāvāties apzīmējumi kā “cirpgalva”, vai “grāmatvedis” ir jāpieraksta blociņā ar trāpīgām atbildēm.

Toties ja runājam par politiku un būtiskām lietām, rodas sajūta, ka viņš ir no visa atrauts. Rodas sajūta, ka Dombrovskis nav emocionāli klāt un neiesaistās procesā. Viņam ir ērtāk piesegt sevi ar komentēšanu par dotajiem datiem. Ne tikai premjers, bet arī citi politiķi ir iemācījušies tā teikt “peldēt”. Šis nozīmē, ka uz jautājumiem tiek atbildēts ar vispārīgām frāzēm un būtībā atbilde uz uzdoto jautājumu netiek dota.

Ja tiek uzdots jautājums Dombrovskim, tad tas jāuzdod ļoti konkrēts un detalizēts, lai arī viņš varētu sniegt precīzu atbildi un nevarētu izvairīties no jautājuma. Ja jautājums būs uzdots nekonkrēts, viņš spēs atrast jebkādu atbildi, lai jūs nenonāktu pie vajadzīgās informācijas. Jāuzsver arī tas, ka viens jautājums Valdim Dombrovskim esot jāuzdod vairākkārt, lai spētu saprast, ka uz jautājumu netiks saņemta atbilde, jo viņš to nezina vai vienkārši nevēlās atklāt. Ja esi cilvēks, kurš nepārzina makroekonomikas jautājumus un nespēj orientēties šajā jomā, klausīties premjerā būs ļoti grūti, jo būs vārdu savirknējumi, kurus viņš ieveidos izklausīsies kā it kā valodā izteikti vārdi. Šis varētu būt iemesls tam, ka Dombrovskis runā sabiedrībai, kura, pēc viņa domām, ir zinošāka par aptuveno Latvieti. Ja Dombrovski vēlās saprast, tad pretī jāliek cilvēks ar līdzīgu retoriku.

 Nobeigums nākamajā rakstā.

Politiķu runas stils (2. daļa)

Ja iepriekš tika runāts par bijušo Valsts prezidentu Valdi Zatleru un premjerministru Valdi Dombrovski, tad tagad apspriedīsim viņu pretstatus politiskās retorikas ziņā. Šie politiķi ir Lembergs, Urbanovičs un, protams, ka Šķēle. No šī trio visspēcīgākais ir Lembergs, jo viņš ir spējis sataustīt publikas “nervu” un spēj runāt ļoti vienkārši, kā to nespēja Dombrovskis. Lemberga retorikā ir sadzirdami ļoti skaļi, kā arī spilgti un populistiski uzsaucieni. Liela daļa auditorijas viņa runasveidu un vienkāršoto runasveidu atzīst, toties jāatceras, ka populisms nespēj atainot lietas būtību un svarīgo informāciju nepasniedz, kā to vajadzētu pasniegt. Piemēram, tas, ko mēs dzirdam no Lemberga ne vienmēr atspoguļo patieso notikumu gaitu. Lemberga padomi ministriem par sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem mums var šķist ļoti loģiski, toties mēs, klausītāji, nezinām par to, kā norisinās sarunas augstākajos līmeņos.

Eksperti, kuri atgādina, ka Lembergs ir visīstākais demagogs, mums atklāj, ka viņš runā tikai to, ko vēlas lai dzird apkārtējie. Ja tiek uzdoti jautājumi par to, kas Lembergam patīk vai nepatīk, ir iespēja saņemt viņa rekciju ar demagoģiju vai arī viņš jautājumam nepievērš uzmanību un turpina savu sakāmo. Jāpiebilst, ka Lembergu apstādināt esot visai grūti, ja viņš ir iesācis runāt paar kādu tēmu, to apstādināt ir visai neiespējami. Vēl Latvija nav pieredzējusi žurnālistu, kurš sarunā vai vārdu divkaujā ar Lembergu uzvarētu. Toties ja jautājums tiek uzdots un Ventspils mēru tas privāti neskar, tad ir laba iespēja, ka atbilde būs laba un izsvērta. Jāpiemin, ka ar Lembergu ir tiešām iespēja sarunāties, kā tas nav iespējams ar tādiem politiķiem, kā Ģirtu Valdi, Aināru Šleseru, jo šie politiķi ir pieraduši atkārtot labi iegaumētas frāzes.

Ja saturs no Lemberga teiktā ir apšaubāms, tad toties forma ir pārliecinoša. Lembergam arī ir sejas izteiksmes, kuras reti redzamas citos politiķos. Viņš ir bieži smaidīgs, kas bieži sabiedrībai patīk. Toties politiķim Urbanovičam ir cita laba īpašība, kas veicina viņa piekritēju atbalstu – humora izjūta. Šī ir vēl viena īpašība, kas nepiemīt daudziem politiķiem.

Toties Urbanoviča humors ir ļoti specifisks un bieži auditorijai ir grūti atdalīt jokus no patiesības. Eksperti atdzīst, ka Urbanoviča runa esot kā tipiskam opozicionāram, jo bieži saturs viņa teiktajā vairāk atbilst populismam, grūti sadzirdēt kādu lietderīgu domu. Urbanovičs bieži vienkāršo lietas, reti arī izejot no rāmjiem. Lielisks piemērs ir viņa teiktajā par Biškeku Latvijā.

Šķēle, salīdzinot ar citiem politiķiem, runājot argumentēti, tādēļ viņš netiek uzskatīts par cilvēku, kas runā bez vajadzības. Bet tas, ka viņš runā argumentēti nenozīmē, ka visi argumenti būs korekti. Viena no Šķēles raksturīgākajām darbībām ir uzbrukšana konkurentiem. Lielisks piemērs ir redzams tad, kad viņš konkurentus nosauca par sabraukto ezīti. Šķēle uzbrūk ne tikai konkurentiem, bet arī jautājumu uzdevējiem. Bieži vien viņš vēlas pārņemt sarunas iniciatīvu. Šīs ir tipiskas netīrās argumentācijas metodes – tiek runāts nevis par tematu, bet gan par sarunas biedra pazemināšanu vai nosodīšanu.

Tiek izteikti uzskati, ka Šķēle strādā pēc noteiktiem algoritmiem un, ja žurnālistam sanāk viņu izsist no tiem, viņš sajūtas neērti. Šķēle ir radījis tēlu, kurā viņš ir tas cilvēks, kurā vajadzētu ieklausīties, neskatoties uz to, ka sarunā lielākā daļa no teiktā var būt nenozīmīga. Svarīgi saprast, ka politiķi baidās izteikt savas domas, tādēļ no jautājumiem mēģina izvairīties.