Latvijas krievu problēmas Latvijas politikā

Latvijas krievu minoritātes un valsts attiecībās viņiem ir trīs diezgan sāpīgas tēmas, kas satrauc mazākumtautības iedzīvotājus. Pilsonības, diskriminācija un valoda, šīs ir tēmas, kas krievu minoritāti satrauc visvairāk. Salīdzinot statistikas, nonākam pie rezultāta, ka puse no Latvijas krieviem ir pilsoņi, toties otrai pusei nav piešķirta neviena pilsonība. Tomēr nepilsoņiem, Latvijas pilsonību ir iespēja iegūt naturalizācijas ceļā. Kaut gan šajā jomā arī ir vairākas nepilnības, kas nozīmē, ka šo jautājumu risinās tuvākos 50 gadus ar pakapojumu visi atrie krediti.

Lai gan Latvijā 40% no iedzīvotājiem ir krievi, šai krievu valodai pastāv pretdabisks svešvalodas statuss. Arī šo valodu nav atļauts lietot pašvaldībās, kurās vairākums iedzīvotāju ir krievi.

Latvijā kopš 2004. gada ir stājies spēkā likums, kas paredz, ka lielākā daļa skolas priekšmetu krievu skolās tiek mācīti latviešu valodā. Šis likums spēkā ir stājies tādēļ, jo vēlas ieviest bilingvālo apmācību. Toties kopš ir ieviests šis likums, mācību līmenis šajās skolās ir jūtami krities. Daudzi Latvijas krievi protestē pret šo mācību veidu, jo tāds netiek ieviests latviešu skolās. Tur katrs priekšmets tiek mācīts latviešu valodā, atskaitot papildus valodu priekšmetus.

Demokrātija Latvijā ir ierobežota un ar etnisku raksturu. Daudzi tā uzskata, jo pieņemot likumus par pilsonību un valodu, partijas nevēlas ņemt vērā viedokli, kuru izsaka Latvijas krievi.

Augstākajā valsts administrācijas līmenī iestādes gandrīz nemaz netiek pārstāvētas no Nacionālās minoritātes puses. Ilgu laiku Latvijā nebija sastopams neviens krievu ministrs, tiesnesis, departamentu vadītājs un arī universitātēs par profesoriem nebija sastopami Latvijas krievi. Šo situāciju skaidro kā nerakstītu etniskās diskriminācijas noteikumu dēļ.

Dabiskās samazināšanās un emigrācijas dēļ Latvijas krievi skaitliski kļūst mazāk pārstāvēti Latvijā. Interesanti, ka Latvijas krievu mirstības līmenis ir ātrāks nekā krievu līmenis Krievijā, tāpat arī latviešu. Par iemeslu daudzi min nelabvēlīgos sociālekonomiskos apstākļus, kuri veidojušies forsētās iznīcināšanas pamatā industriālajā periodā.

Toties Latvijas krievi neaizbrauc un to dzīve iet uz priekšu. Aizvien pareizticīgo baznīcās ir iespēja atrast daudzus krievus, kas aizpilda visu baznīcu. Tāpat atkal zeltā atmirdz dievnamu kupoli. Jaunie Latvijas krievi uzaug laimīgās ģimenēs un veido paši savu profesionālo karjeru. Tāpat pēdējā laikā cilvēki vēlas apgūt krievu valodu un citi to nemaz nenosoda. Ikdienā ir iespēja lasīt daudzus laikrakstu, kā arī skatīties televīzijas pārraides krievu valodā. Tāpat Latvijas valsts turpina atbalstīt krievu skolas, teātrus, televīzijas (krediti uz ilgaku laiku) pārraides un radio stacijas.

Šis progress Latvijas krieviem ievieš optimismu. Latvijas minoritātes dzīve pēdējo 15 gadu laikā ir krasi izmainījusies uz labo pusi un par to jāpateicas Eiropas Savienībai, EDNS, ANO, Baltijas jūras Valstu Padomei, Eiropas Padomei, Latvijas krievu politiķiem, kā arī latviešu demokrātu darbam un pūliņiem. Lieki piebilst, ka Latvijas krievi aizvien turpina cīnīties par savu likteni. Krievu kopiena neaizsākās pirms gada vai diviem, tās vēsture ir sākusies jau simtiem gadu senā pagātnē. Toties par Latvijas krievu kopienas nākotni ir atbildīga šodienas jaunatne, tā teikt jaunā paaudze. Cienīsim sevi un cits situ, lai veicinātu Latvijas attīstību.